Ielu apstādījumi ir nozīmīga daļa no pilsētas kopējās zaļumu struktūras. Tie uzlabo ielu vides kvalitāti un komfortu. Apstādījumi pilsētas vidē ir arī kā ilgtspējīgs lietus ūdeņu apsaimniekošanas risinājums.

Ielu telpas apstādījumus veido zaļās joslas gar ielām, skvēriņi ielu krustojumos un pārvietojamie apstādījumi puķu podos un kastēs.

Nozīmīga loma ielas telpas veidošanā ir pārvietojamiem apstādījumiem dažādos puķu podos un podiņos, kastēs un kastītēs. Izvietojot šāda veida apstādījumus, ātri tiek panākts zaļās zonas efekts maksimāli īsā laikā un ar salīdzinoši zemiem finansiālajiem ieguldījumiem. Tādā veidā ir iespējams radīt zaļumu klātbūtni arī vietās, kur pastāvīgu apzaļumojumu nav iespējams ieviest. Nozīmīgu ieguldījumu šāda veida apzaļumošanā var sniegt un sniedz privāti uzņēmumi un iestādes, piemēram, ielu kafejnīcas un veikali.

Ielas, kuras ieskauj koki, rada drošības sajūtu ne tikai mentāli. Drošību rada satiksmes palēninājums, kuru veido šaurākas ielas sajūta. Apstādījumi gar ielas malām palīdz skaidri nodalīt ielas un ietves zonu, gājējiem radot komfortablāku sajūtu. Koki nodrošina fizisko un psiholoģisko barjeru starp gājējiem un motorizēto satiksmi, paaugstinot drošību, kā arī padara pastaigas patīkamākas.

Ielu telpas veģetācijai ir ne tikai mentāla funkcija, nodrošinot patīkamāku ielu vidi, bet ir liela loma pilsētas lietus ūdeņu apsaimniekošanā. Jo plašākas ir zaļās zonas un nenobetonētas, nenobruģētas teritorijas, jo ilgtspējīgāka ir pilsētas lietus ūdeņu apsaimniekošana.

Kā lielu un finansiāli ietilpīgu parku alternatīva var būt “mini parki” ielu skvēros vai zonā ap soliņiem, veidojot nelielus, bet intensīvus un efektīvus stādījumus, kas sniedz īsu atpūtas iespēju un patvērumu ikdienas steigā.


Zaļās fasādes kļūst arvien populārāks risinājums pilsētvides apzaļumošanā, tomēr tas nav vitāli nepieciešams un aktuāls risinājums nelielām pilsētām, kurās ir salīdzinoši plašas no apbūves brīvas teritorijas. Fasāžu apzaļumošana varētu tikt izmantota kā interesants akcents un pievienotā vērtība pilsētas konkurētspējas palielināšanai. Vienlaikus jāatzīst, ka lielai daļai padomju laikos būvēto māju ir zaļā fasāde, kura ir izveidojusies pateicoties dažādiem vīteņaugiem, kas ne tikai paaugstina ārtelpas vizuāli estētisko kvalitāti, bet arī uzlabo ēkas energoefektivitātes rādītājus. Apzaļumotām fasādēm ir arī augstāka skaņas absorbēšanas spēja, kas ļauj samazināt trokšņa radīto ietekmi.

 

Katras pilsētas apzaļumojumu veido konkrētās vietas un cilvēku raksturs un līdzšinējā pieredze. Ir pilsētas, kurās apzaļumojumam ir pievērsta īpašāka nozīme tikai pilsētas centrālajā daļā, ir pilsētas, kur par apzaļumojuma elementiem ir īpaši padomāts jau iebraucot tajā. Pilsētās ar augstu savrupmāju apbūves intensitāti, bieži vien pat nav nepieciešami kādi papildus apzaļumošanas darbi. Konkrētās pilsētas iedzīvotāji var sniegt nozīmīgu un neatsveramu ieguldījumu pilsētas apzaļumošanā gan veidojot priekšdārziņus, gan apzaļumojot daudzstāvu ēku balkonus. Kā liecina Latvijas pilsētu pieredze, tad nozīmīgu pacēlumu šāda veida aktivitātēm var sniegt pilsētas organizēts konkurss par skaistāko dārzu, balkonu, priekšdārziņu vai pat mazdārziņu.