Gadsimta garumā kopš automobiļu izgudrošanas automobilizācijas līmenis pastāvīgi pieaug. Ielu un krustojumu ģeometriskais dizains visbiežāk ir veidots tā, lai satiksmes kustība būtu ātra. Visbiežāk konflikti starp ielu lietotājiem notiek krustojumos.
Apļveida krustojums, iespējams, ir vislētākais, drošākais un estētiskākais satiksmes kontroles veids. Apļveida kustība samazina transportlīdzekļa–transportlīdzekļa un transportlīdzekļa–gājēju konfliktu, un ievērojami samazināts transportlīdzekļu ātrums samazina visu veidu avāriju un sadursmju spēcīgumu un biežumu.

Gājēju komforta līmenis ievērojami pieaug, samazinoties autotransporta kustības ātrumam uz ielas. Nosakot piemērotāko satiksmes kustības ātrumu, jāņem vērā konkrētās ielas loma un apkārtējās zemes izmantošana un veids, vēlamās aktivitātes uz gājēju celiņa, piemēram, vai ir paredzēts āra restorāns. Transportlīdzekļu ātrums ietekmē visus ielas lietotājus un ielas apkārtējās vides apdzīvojamību. Lēnāks ātrums samazina negadījumu un traumu skaitu.

Vislielākais ieguvums no satiksmes mierināšanas pasākumiem ir DROŠĪBAS SAJŪTA. Satiksmes nomierināšanas pasākumi noteikti ir apsverami ielās, kurās ir prioritizējama gājēju plūsma – tirdzniecības ielās, ielās gar ūdens objektiem, ielās, kurās galvenā ir dzīvojamā funkcija.

Automobilizācijas līmeņa pieaugums pilsētās palielina ne tikai konfliktsituāciju skaitu starp satiksmes dalībniekiem, bet rada arī vienu no nozīmīgākajām pilsētvides problēmām – automobiļu novietošanu. Problemātiska ir situācija gan ar autostāvvietām nepieciešamo teritoriju plašumu, gan to vizuālo izskatu, kas tiešā veidā ietekmē ielas telpas koptēlu. Pasaulē ir daudz un dažādu piemēru problēmu risinājumam, no kuriem galvenais ir stāvvietu vizuālā izskata uzlabošana, izmantojot apzaļumošanu. Asfalta vai monolīta betona seguma vietā izvēloties ekobruģi, tiek rasts veiksmīgs risinājums gan ilgtspējīgai lietus ūdeņu apsaimniekošanai, gan estētiski pievilcīgs risinājums ielas telpai. Dienās, kad stāvlaukumi nav aizpildīti, tos iespējams izmantot citām funkcijām, piemēram, ielu kafejnīcām, sporta spēlēm vai kā tirgus laukumus.

Gadsimta garumā kopš automobiļu izgudrošanas automobilizācijas līmenis pastāvīgi pieaug. Ielu un krustojumu ģeometriskais dizains visbiežāk ir veidots tā, lai satiksmes kustība būtu ātra. Visbiežāk konflikti starp ielu lietotājiem notiek krustojumos.
Apļveida krustojums, iespējams, ir vislētākais, drošākais un estētiskākais satiksmes kontroles veids. Apļveida kustība samazina transportlīdzekļa–transportlīdzekļa un transportlīdzekļa–gājēju konfliktu, un ievērojami samazināts transportlīdzekļu ātrums samazina visu veidu avāriju un sadursmju spēcīgumu un biežumu.

Gājēju komforta līmenis ievērojami pieaug, samazinoties autotransporta kustības ātrumam uz ielas. Nosakot piemērotāko satiksmes kustības ātrumu, jāņem vērā konkrētās ielas loma un apkārtējās zemes izmantošana un veids, vēlamās aktivitātes uz gājēju celiņa, piemēram, vai ir paredzēts āra restorāns. Transportlīdzekļu ātrums ietekmē visus ielas lietotājus un ielas apkārtējās vides apdzīvojamību. Lēnāks ātrums samazina negadījumu un traumu skaitu.

Vislielākais ieguvums no satiksmes mierināšanas pasākumiem ir DROŠĪBAS SAJŪTA. Satiksmes nomierināšanas pasākumi noteikti ir apsverami ielās, kurās ir prioritizējama gājēju plūsma – tirdzniecības ielās, ielās gar ūdens objektiem, ielās, kurās galvenā ir dzīvojamā funkcija.

Automobilizācijas līmeņa pieaugums pilsētās palielina ne tikai konfliktsituāciju skaitu starp satiksmes dalībniekiem, bet rada arī vienu no nozīmīgākajām pilsētvides problēmām – automobiļu novietošanu. Problemātiska ir situācija gan ar autostāvvietām nepieciešamo teritoriju plašumu, gan to vizuālo izskatu, kas tiešā veidā ietekmē ielas telpas koptēlu. Pasaulē ir daudz un dažādu piemēru problēmu risinājumam, no kuriem galvenais ir stāvvietu vizuālā izskata uzlabošana, izmantojot apzaļumošanu. Asfalta vai monolīta betona seguma vietā izvēloties ekobruģi, tiek rasts veiksmīgs risinājums gan ilgtspējīgai lietus ūdeņu apsaimniekošanai, gan estētiski pievilcīgs risinājums ielas telpai. Dienās, kad stāvlaukumi nav aizpildīti, tos iespējams izmantot citām funkcijām, piemēram, ielu kafejnīcām, sporta spēlēm vai kā tirgus laukumus.