Gājējiem draudzīga ielas vide nodrošina patīkamu, ērtu un efektīvu galamērķu sasniegšanu. Ietves pilsētas vidē veido nozīmīgu publiskās ārtelpas daļu, kurā satikties, komunicēt, spēlēties, izrādīties, priecāties, brīnīties un mācīties.

Apbūvētā vidē pastaigām ir nepieciešamas divas svarīgas iezīmes: iespēja iet gar ielu un iespēja šķērsot ielu. Ielas šķērsošanai jābūt vieglai, drošai un ērtai.

Nekur citur jēdzienam „universālais dizains” nav tik liela nozīme kā gājēju ielu/ietvju vides dizainā. Gājēju videi vajadzētu būt drošai, pievilcīgai un pieejamai visu vecumu un fizisko spēju cilvēkiem. Gājēju videi jābūt viegli saprotamai un lietojamai, tai vajadzētu būt nepārtrauktai un nemanot aizvadīt cilvēkus līdz galamērķim. Ietvēm un gājēju celiņu segumiem jābūt no neslīdošiem un gludiem materiāliem. Novietojot šķēršļus gājēju ietves malā, piemēram, zīmes, soliņus, apstādījumus vai velonovietnes, tie izvietojami „ielu mēbeļu zonā”, t. i., vietās, kur tas netraucē gājēju plūsmu. Vienlaikus ielu mēbeles un citi ielu elementi var tikt izmantoti kā instruments plūsmas organizēšanai un vadīšanai.

Universālais dizains Latvijā ir jauns jēdziens, kas tikai pamazām iegūst popularitāti. Visplašāko atsaucību tas ir ieguvis Norvēģijā, kur tas ir iekļauts politikas dokumentos, statūtos un tehniska rakstura vadlīnijās.

Universālais dizains pēc būtības ir jauns domāšanas virziens, kas nosaka, ka pati galvenā vērtība sabiedrībā ir cilvēks, un tikai cilvēka ērtības un drošība ir galvenie humānas vides veidošanas kritēriji. Universālais dizains nenosaka īpašas prasības kādai konkrētai sociālai grupai, bet padara ikvienu pakalpojumu, ikvienu infrastruktūru, kā arī vidi pieejamu ikvienam sabiedrības loceklim.

Universālā dizaina principu piemērošanas mērķi pilsētplānošanā ir pieejamas, drošas un humānas vides veidošana, kurā komfortabli jūtas ikviens cilvēks, neskatoties uz iespējamām uztveres vai veselības problēmām.

Universālā dizaina principi:

  • ērta lietošana ikvienam: jāizvairās no situācijām, kad kaut viena cilvēku grupa nevarētu izmantot kādus elementu, veidojot dizainu pievilcīgu un atbilstošu visiem lietotājiem;
  • daudzveidīga izmantošana/multifunkcionalitāte: lietotājs var izvēlēties pielietojuma veidu;
  • viegli izprotams pielietojums: izvairoties no nevajadzīgas sarežģītības un ir saprotams no pirmajiem iespaidiem;
  • viegli uztverama informācija: pasniegta dažādos veidos, izvietota pēc svarīguma principa;
  • samazināta iespēja kļūdīties: brīdinājumi par šķēršļiem, atbilstošs ielu segums, brīdinājumi;
  • minimāla fiziskā piepūle: lietotājs var saglabāt neitrālu ķermeņa pozīciju, izmantot saprātīgu darbošanās spēku, samazināta ilgstošas fiziskas piepūles nepieciešamība.
  • kustībai un lietošanai atbilstošs izmērs un telpa: atklāta redzamība bez šķēršļiem uz/pie svarīgiem ielas elementiem gan sēdošam, gan stāvošam lietotājam, pietiekami plaša telpa visiem lietotājiem;

Labās prakses piemēri “universālā dizaina” principu ievērošanai ielas telpas plānošanai:

  • ārējām uzbrauktuvēm slīpums nevar pārsniegt 1:12 vai 8%;
  • brīvajam augstumam virs uzbrauktuves jābūt ne mazākam par 2,4 m;
  • uzbrauktuves minimālais platums ir 1,20 m, tai jābūt aprīkotai ar apmalēm visā to garumā;
  • divvirzienu kustības uzbrauktuves platumam jābūt vismaz 1,80 m;
  • uzbrauktuves platums jāveido 1,30 – 1,40 m, ja ar ratiņkrēsliem izmanto vienu kustības joslu, bet otra josla nepieciešama kustībai bez ratiņkrēsla.
  • minimālais apmales augstums ir 150 mm.
  • uzbrauktuves sākumā un beigās ir jānodrošina manevrēšanas laukums 1500 mm diametrā.

Īpašās apkaimēs vai centra ielās gājēju celiņiem var tikt izmantots īpaša dizaina segums, piemēram, iekrāsots betons, bruģis vai citu tipu materiāli, bet tiem jābūt gludiem un viegli uzturamiem.

Lai arī ielas telpas dizains ir svarīgs visiem satiksmes dalībniekiem, gājēji ir prioritārā mērķauditorija, kas novērtēs ielas telpas dizaina elementu funkcionalitāti un estētisko kvalitāti.