Sabiedriskais transports ir svarīgs pārvietošanās līdzeklis lielai daļai cilvēku. Tā ir viņu piekļuve darbam, skolai, veikaliem, atpūtai un citām ikdienišķām vajadzībām. Izņemot metro un vilcienus, kuriem ir atsevišķa infrastruktūra, lielākā daļa pilsētas transporta izmanto ielas.

Ielas telpā sabiedriskā transporta pieejamību galvenokārt nosaka pieturu esamība un sasniedzamība. Sabiedriskā transporta pieturu izvietojumu vajadzētu plānot pēc šādiem principiem:

  • uz ielas sabiedriskajam transportam ir augstāka prioritāte pret privāto transportu;
  • pie pieturām ir jābūt drošām un ērtām ielu šķērsošanas iespējām;
  • ielām, kas savieno apkaimes ar sabiedriskā transporta pieslēgumiem, jābūt īpaši drošām un pielāgotām gājējiem un velosipēdistiem;
  • pie pieturām vēlams izveidot drošas velonovietnes;
  • pieturas nedrīkst bloķēt gājēju plūsmu uz ietves;
  • tās izvietojamas, neapgrūtinot kustību pietura–ietve–transporta līdzeklis;
  • pieturvietas īpaši iezīmējamas ne tikai ar zīmi, bet arī uz ielas braucamās un ietves daļas;
  • plānojot pieturvietu izvēli, to vēlams sasaistīt ar inženierkomunikāciju izvietojumu, lai tās varētu tikt apgādātas ar elektroenerģiju, nepieciešamības gadījumā varētu nodrošināt ūdenssaimniecības pakalpojumus.

Nozīmīga loma transporta izvēlē ir tā kvalitātei, sākot no iekāpšanas līdz pat izkāpšanas brīdim. Sabiedriskā transporta „sākums” un „beigas” ir pieturas, kuru dizainam ir ārkārtīgi liela loma ne tikai cilvēku labsajūtas nodrošināšanai, bet arī kā pilsētas vizītkartei.

Sabiedriskais transports ir svarīgs pārvietošanās līdzeklis lielai daļai cilvēku. Tā ir viņu piekļuve darbam, skolai, veikaliem, atpūtai un citām ikdienišķām vajadzībām. Izņemot metro un vilcienus, kuriem ir atsevišķa infrastruktūra, lielākā daļa pilsētas transporta izmanto ielas.

Ielas telpā sabiedriskā transporta pieejamību galvenokārt nosaka pieturu esamība un sasniedzamība. Sabiedriskā transporta pieturu izvietojumu vajadzētu plānot pēc šādiem principiem:

  • uz ielas sabiedriskajam transportam ir augstāka prioritāte pret privāto transportu;
  • pie pieturām ir jābūt drošām un ērtām ielu šķērsošanas iespējām;
  • ielām, kas savieno apkaimes ar sabiedriskā transporta pieslēgumiem, jābūt īpaši drošām un pielāgotām gājējiem un velosipēdistiem;
  • pie pieturām vēlams izveidot drošas velonovietnes;
  • pieturas nedrīkst bloķēt gājēju plūsmu uz ietves;
  • tās izvietojamas, neapgrūtinot kustību pietura–ietve–transporta līdzeklis;
  • pieturvietas īpaši iezīmējamas ne tikai ar zīmi, bet arī uz ielas braucamās un ietves daļas;
  • plānojot pieturvietu izvēli, to vēlams sasaistīt ar inženierkomunikāciju izvietojumu, lai tās varētu tikt apgādātas ar elektroenerģiju, nepieciešamības gadījumā varētu nodrošināt ūdenssaimniecības pakalpojumus.

Nozīmīga loma transporta izvēlē ir tā kvalitātei, sākot no iekāpšanas līdz pat izkāpšanas brīdim. Sabiedriskā transporta „sākums” un „beigas” ir pieturas, kuru dizainam ir ārkārtīgi liela loma ne tikai cilvēku labsajūtas nodrošināšanai, bet arī kā pilsētas vizītkartei.