Ielas, īpaši ielas pilsētu centros un citās sabiedriski nozīmīgās pilsētas daļās, var kļūt par nozīmīgu katalizatoru tirdzniecībai un darījumiem. Izdzirdot vārdu iela un tirdzniecība kombināciju, acu priekšā tiek vizualizētas dažādas tūristu iecienītas un slavenas iepirkšanās ielas. Tomēr šādas ielas nav tikai tūristu vajadzību nodrošināšanai. Arī pilsētas ikdienas dzīvē ir izveidojušās ielas, ap kurām koncentrējušās viena veida un funkcijas darījumu objekti – biroji, veikali, kafejnīcas, restorāni. Līdz šim tas galvenokārt ir noticis dabīgā ceļā, sekojot „pudura” principam un tā sniegtajiem pozitīvajiem efektiem un ietekmi.

Plānojot ielas, pilsētai ir iespējams caur ielas telpu ne tikai radīt ērtu vidi satiksmes dalībniekiem, bet arī sniegt atbalstu uzņēmējiem, piedāvājot savu biznesu „iznest uz ielas” tuvāk potenciālajiem klientiem. Īpaši tas ir attiecināms uz kafejnīcām, restorāniem, veikaliem.
Uzņēmēji var būt nozīmīgi sadarbības partneri ielas telpas veidošanas procesā. Āra kafejnīcas un restorāni atdzīvina ielu vidi un veicina pilsētas ekonomisko attīstību, izveido vietas spontānām aktivitātēm. Tirdzniecības vietas, izvietojot savu produkciju ārpus veikala telpām, spēj radīt pat sava veida mākslas objektu, kas piesaista interesi. Ielās, kur ir gana daudz aktīvu un radošu uzņēmēju, pilsētai reizēm pat nav nepieciešams īpaši iesaistīties ielas telpas labiekārtošanā, tomēr būtu svarīgi to nepalaist pašplūsmā, lai neradītu haotisku un vizuāli nebaudāmu rezultātu, kas varētu kaitēt pilsētas kopējam tēlam.

Šāda veida ielām ir svarīgi veidot pēc iespējas plašākas ietves zonas, paredzēt ērtas autotransporta apstāšanās vietas un velonovietnes. Krēsliem un galdiem ir jābūt izvietotiem uz trotuāra tieši pie restorāna, un tie ir izvietojami fasādes zonā. Āra kafejnīcām nepieciešami arī šķēršļi sēdvietu zonas galos, lai gājēji tiktu novadīti prom no ēdamzonas. Tā kā mērķis ir ļaut restorāniem palielināt aktivitāti un dzīvīgumu ielās, pašvaldībām nevajadzētu atļaut restorānu vai āra kafejnīcu ēdamzonu pilnīgu nožogošanu.

Bizness ielas telpai var piešķirt vēl divas nozīmīgas dimensijas – smellscape and soundscape.

Ielas, īpaši ielas pilsētu centros un citās sabiedriski nozīmīgās pilsētas daļās, var kļūt par nozīmīgu katalizatoru tirdzniecībai un darījumiem. Izdzirdot vārdu iela un tirdzniecība kombināciju, acu priekšā tiek vizualizētas dažādas tūristu iecienītas un slavenas iepirkšanās ielas. Tomēr šādas ielas nav tikai tūristu vajadzību nodrošināšanai. Arī pilsētas ikdienas dzīvē ir izveidojušās ielas, ap kurām koncentrējušās viena veida un funkcijas darījumu objekti – biroji, veikali, kafejnīcas, restorāni. Līdz šim tas galvenokārt ir noticis dabīgā ceļā, sekojot „pudura” principam un tā sniegtajiem pozitīvajiem efektiem un ietekmi.

Plānojot ielas, pilsētai ir iespējams caur ielas telpu ne tikai radīt ērtu vidi satiksmes dalībniekiem, bet arī sniegt atbalstu uzņēmējiem, piedāvājot savu biznesu „iznest uz ielas” tuvāk potenciālajiem klientiem. Īpaši tas ir attiecināms uz kafejnīcām, restorāniem, veikaliem.
Uzņēmēji var būt nozīmīgi sadarbības partneri ielas telpas veidošanas procesā. Āra kafejnīcas un restorāni atdzīvina ielu vidi un veicina pilsētas ekonomisko attīstību, izveido vietas spontānām aktivitātēm. Tirdzniecības vietas, izvietojot savu produkciju ārpus veikala telpām, spēj radīt pat sava veida mākslas objektu, kas piesaista interesi. Ielās, kur ir gana daudz aktīvu un radošu uzņēmēju, pilsētai reizēm pat nav nepieciešams īpaši iesaistīties ielas telpas labiekārtošanā, tomēr būtu svarīgi to nepalaist pašplūsmā, lai neradītu haotisku un vizuāli nebaudāmu rezultātu, kas varētu kaitēt pilsētas kopējam tēlam.

Šāda veida ielām ir svarīgi veidot pēc iespējas plašākas ietves zonas, paredzēt ērtas autotransporta apstāšanās vietas un velonovietnes. Krēsliem un galdiem ir jābūt izvietotiem uz trotuāra tieši pie restorāna, un tie ir izvietojami fasādes zonā. Āra kafejnīcām nepieciešami arī šķēršļi sēdvietu zonas galos, lai gājēji tiktu novadīti prom no ēdamzonas. Tā kā mērķis ir ļaut restorāniem palielināt aktivitāti un dzīvīgumu ielās, pašvaldībām nevajadzētu atļaut restorānu vai āra kafejnīcu ēdamzonu pilnīgu nožogošanu.

Bizness ielas telpai var piešķirt vēl divas nozīmīgas dimensijas – smellscape and soundscape.