Ir principi, kurus ievērojot, soliņi vienmēr būs aizņemti:

  • soliņi ir jānovieto vietās, kur tie ir redzami un ērti pieejami;
  • tie jānovieto dažādiem laikapstākļiem un situācijām piemērotās vietās. Noēnotās vietās zem kokiem – vasarā, saulainās vietās – pavasara, rudens un ziemas sezonā;
  • soliņš, kas novietots pret skatienu piesaistošu objektu, noteikti tiks izmantots biežāk, un sēdētājs uz tā jutīsies komfortablāk. Tā var būt blakus esoša ēka, bērnu spēļu laukums, mākslas objekts vai dinamiska ielas dzīve. Ja trotuārs to pieļauj, soliņi var būt izvietoti arī perpendikulāri apmalei, lai izveidotu gājēju „kabatiņas”;
  • izvietojot soliņus, tos vēlams kombinēt ar citiem ielas elementiem, piemēram, apstādījumiem, atkritumu urnām un apgaismojuma elementiem, tādejādi radot telpu ar noteiktu funkciju un robežām;
  • soliņus kombinējot ar citiem ielas elementiem, var izveidot patīkamas un komfortablas īsas atpūtas telpas ielas vidē.

Soliņi ir ielas elements, kas piesaista cilvēkus un liek tiem apstāties. Atpūtas vietas ar soliņiem ielu telpā nodrošina ērtu vidi, kur cilvēki var atpūsties, socializēties, novērot vai lasīt. Pareiza soliņa izvietošana ir vienkāršs, bet nozīmīgs žests, kas rada vietas izjūtu tuvējā apkārtnē. Soliņu uzdevums ir dot iespēju izjust vietu, nodrošinot mierīgu atpūtu, interesantu tikšanos un sarunu, aizraujošu lasītprieku vai vienkārši ļaujot novērot ielas dzīvi.

Soliņu dizainam ir liela loma gan ielas koptēla veidošanā, gan sēdētāja komforta nodrošināšanā.
Soliņi var būt gatavoti no dažādu veidu materiāliem – koka, metāla, betona, dažādiem kompozītmateriāliem, bet tiem jābūt augstas kvalitātes materiāliem gan funkcionālā, gan vizuālā izpratnē.
Soliņu dizains var piemēroties un iekļauties esošajā ielas dizainā vai, gluži pretēji, izcelties un piešķirt ielai jaunu raksturu, identitāti un kvalitāti.
Gan  superērti soliņi, gan šķietami sēdēšanai nepiemēroti – tie visi ir paredzēti, lai pulcētu cilvēkus negaidītos veidos un ļautu viņiem labāk iepazīt apkārtni.